“Nākamā vasara būs pavisam citāda.” Klimatologs pastāstīja, kā laikapstākļi mainīsies turpmākajos gados

2024. gada vasaru var precīzi reģistrēt kā karstuma rekordistu. Tāds karstums nav bijis 60 gadus. Austrumeiropas iedzīvotāji ar šausmām skatās termometros.

Daudzviet pēdējā nedēļā gandrīz katru dienu bijuši +40 grādi.

Tajā pašā laikā karstums un sausums sagādāja daudz nepatikšanas visiem reģiona iedzīvotājiem. Sākot ar 14. jūliju, šur tur sāka uzliesmot meži. Diemžēl tas ir sausuma rezultāts.

Šīs vietas atjaunošana prasīs ne mazāk kā 200 gadus. Karstums dod mums sitienu pēc sitiena. Taču ne vienmēr tā būs, mierina eksperti. Klimats saglabāsies nemainīgs, taču laikapstākļi var mainīties – no sausas vasaras uz mitru, ar daudz nokrišņiem.

“Šobrīd reģionā ir vērojama meteoroloģiskā situācija, nevis klimata pārmaiņas uz karstāku. Šogad vienkārši nenormāli silts. Zinātnieki pašreizējo karstumu saista ar globālajām izmaiņām Klusajā okeānā. Bet mēs noteikti varam teikt, ka nākamā vasara nebūs tik sausa un silta,”  sacīja  katedras profesors Pogorelovs.

Bet ar ko tas beigsies? 

Lasi vēl: Tādus gurķu salātus es gatavoju katru gadu: tie ir skaisti, labi garšo un nemaz man nav apnikuši

Zinātnieks atzīmē, ka Austrumeiropā nekāds sabrukums dēļ karstuma nav gaidāms. Neskatoties uz sausumu, reģionā ir novākta laba kviešu raža, un drīzumā tiks sākta citu lauksaimniecības kultūru raža.

“Ja kādā noteiktā reģionā tiek reģistrēta augsta temperatūra, tas neizraisīs katastrofas. Neparasts karstums vasarā dienvidos notiek ar mainīgu biežumu,” sacīja Pogorelovs.

Temperatūra vienmēr ir par 2-3 grādiem augstāka nekā citviet. Šis efekts ir zināms jau ilgu laiku un tiek saukts par “pilsētas siltuma efektu”. Šī parādība lielu uzmanību piesaistīja apmēram pirms piecdesmit gadiem, kad nopietni sākās klimata izpēte.

Fakts ir tāds, ka transports, ēku apkure un vasarā gaisa kondicionēšana izdala daudz siltuma. Bet galvenais faktors ir pamatā esošās virsmas, betona, asfalta īpašību atšķirības. Pilsētā ir maz apstādījumu, salīdzinot ar reģionu. Tas izraisa spēcīgāku apkuri gan vasarā, gan, mazākā mērā, ziemā.

“Siltuma sala” pārklāj pilsētas kā cepure. Tās robežas beidzas ar blīvām ēkām un ir atkarīgas no dabas apstākļiem. Ja pūš stiprs vējš, “vāciņš” tiek aizpūsts. Klusā laikā tas paliek savā vietā un var pat aizlīst. Vidēji “siltuma sala” ir pilsētas robežas plus daži kilometri.

Tomēr arī Latvijas sinoptiķi atklāj, ka šis vakars valsts iedzīvotājiem dažviet var sagādāt nepatīkamus brīžus! Lasi tālāk! 

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā

Leave a Comment